Vecākiem un bērniem ir nesaskaņas, taču vecāki bieži vien nedara neko
Palielināt attēluStrādājot ikdienas darbā ar ģimenēm, sociālajiem darbiniekiem nereti nākas saskarties ar vecāku neizpratni bērnu, it īpaši pusaudžu, audzināšanas jautājumos. Bieži vien bērns cietis no fiziskas, emocionālas vardarbības, jo māte vai tēvs kā vienīgo bērna disciplinēšanas paņēmienu izmanto kliegšanu un apsaukāšanos. Bērns piedzīvo nežēlību no savu vecāku/ aprūpētāju puses, pasaule bērnam kļūst neizprotama, un tas var ietekmēt visas bērna mācīšanās sfēras – gan sociālo, gan emocionālo.
Vecākiem šajā situācijā jārīkojas, bet viņi nezina, ko darīt, jo nav nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai sekmīgi risinātu problēmu. Tāpēc vecāki bieži vien izvēlas nedarīt neko. Vecāki nepievērš bērnam nekādu uzmanību, izliekoties, ka bērna un viņu starpā problēmu vispār nav, tās “neredzot” vai arī “noliedzot”. Bērni, nesaņēmuši atbalstu un izpratni, dodas prom no mājām, nakšņo pie draugiem, paziņām, vienkārši meklējot cilvēku, kurš viņu varētu uzklausīt. Neatraduši to, dažreiz pat sāk lietot atkarību izraisošas vielas.
Šie bērni un jaunieši ir apdraudēti, jo nereti viņu uzvedība ir izaicinoša, agresīva, vai, gluži pretēji, viņi ir nedroši, noslēgti, ar zemu pašapziņu, ierāvušies sevī. Bet bērniem, lai viņi varētu iepazīt pasauli sev apkārt, apgūtu veselīgas un pilnvērtīgas attiecības, jājūt drošība un mīlestība. Kā izveidot šādas attiecības? Tikai izglītojot, sniedzot zināšanas un apmācot sociālās un dzīves prasmes vecākiem var panākt to, lai viņi saprastu savu bērnu, viņa problēmas un vajadzības. Lai vecāki bērnam, jaunietim mācētu sniegt adekvātu atbalstu, palīdzību grūtā brīdī, neizdzenot viņu no mājām, bet gan uzklausot, cenšoties rast kopīgiem spēkiem radušai problēmai risinājumu, bet nepieciešamības gadījumā lūgt speciālista palīdzību.
Jau ar 2003. gada 1. janvāri stājās spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurā uzsvērta ne tikai sociālā darbinieka loma iedzīvotāju materiālā stāvokļa un resursu izvērtēšanā, bet arī stingri iezīmēta psihosociālā palīdzība – dot iespēju personai, sadarbojoties ar sociālo darbinieku, mazināt vai atrisināt sociālās problēmas, izmantojot personas jau esošos resursus un attīstīt citus.
Ogres novada Sociālajā dienestā sociālo darbu ar ģimenēm veic četri sociālie darbinieki, kā arī no aprīļa dienestā strādā arī psihologs. Minētie speciālisti sadarbībā ar citiem speciālistiem – skolas sociālajiem pedagogiem, policijas darbiniekiem, bāriņtiesas speciālistiem, krīzes centra un Ģimeņu atbalsta dienas centra speciālistiem, izvērtējot ģimenes vajadzības un viņu problēmas, sniedz ģimenei pakalpojumu atbilstoši esošai problēmai – atbalstot, izglītojot, sniedzot zināšanas un apmācot sociālās, dzīves prasmes vecākiem, lai sekmētu situācijas uzlabošanos.
Tikai tad, kad vecāki būs informēti par to, kā rīkoties dažādās situācijās un zinās, kā veidot dialogu ar bērniem un jauniešiem, mēs varēsim sagaidīt aktivitāti no vecāku puses un vēlmi mainīt apkārtējās sabiedrības, piemēram, arī citu vecāku vienaldzīgo attieksmi.
Ilona Reinholde, Ogres novada Sociālā dienesta sociālā darba vadītāja darbam ar ģimeni un bērniem,
tālr. 65022012 (Ogre, Parka iela 1)
2008. gada 25. novembrī, 10:52, Aktualitātes
Ogres novada preses dienests
Jaunākie komentāri
Ne par to ir stāsts, bet to es saprotu, ka pašam jādara. Tas labi, ka Tev ir veiksmīga pieredze.
jā, man arī ir pieredze ar soc.dienestu, tiesa, ne ogres. ģimene ir ļoti problemātiska, 8 gadīgs bērns, kurš cieš no visa veida vardarbības. skolā ar viņu netiek galā, arī sāk kļūt ļauns un cinisks, kā te Inese rakstīja. kad ar viņu izrunā lietas, šķietami visu saprot, bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad atkal nekā. bāriņtiesa tā arī pateica - kamēr bērns nebūs zili melns sasists, viņi neko nedarīs, jo bērnunams maksā lielu naudu pašvaldībai, audžuģimenes vispār ļoooti grūti atrast, tātad risinājuma nav. arī soc.dienesta darbiniece šad tad aiziet parunāties ar ģimeni, un ar to viss arī beidzas, jo tie cilvēki tak nemainīsies, un kā kliedza, tā kliegs uz bērnu, pazemos, apsaukās, iepļaukās. bērns aug bez mīlestības. un kopumā pat skolā attieksme tāda - ja tevi tas tik ļoti satrauc, tad pati adoptē viņu un miers. lūk.
Nu nezinu, cik man ir bijusi darisana ar so dienestu, izjutu atsaucibu un pretimnaksanu. Viss jau ir atkarigs ari no pasa, cik daudz katrs gribes iedzilinaties sava problema un to risinat. Ar karoti mute neviens neko nelies.